pāri klaviatūrai pārrāpoja milzīga vabole, laikam atnākusi kaut kādu savu motīvu vadīta no meža caur atvērto balkonu
tik liela, ka izjūti pret viņu līdzīgu empātiju, kā pret sunīšiem vai kaķīšiem vai zirdziņiem
ļāvu viņai pārrāpot pāri un domāju, kas notiks tālāk
vabole taču nav nakstaurenis, kas aizlīdīs stūrītī aiz skapja, lai sāktu savu disko tikai kaut kur trijos naktī
nu un es arī zirnekļu tīklus likvidēju tikai tad, kad paša zirnekļa tur nav
tajā pašā laikā ar ūdeni, uguni un benzīnu hujārīju lapseņu stropus

ja šī pati vabole turpinājumā sāks rāpties man augšā pa džinsu staru, es viņu notraukšu
bet ja viņa izdomās man rāpties, teiksim, pa roku, kad es ņemos ar elektrisko spēli dota 2, es viņu nositīšu ar pirmo, kas man gadīsies pie rokas
because man kills