mani jau kādu laiku interesē, kādēļ krievijā ir aizliegta pašnāvību propaganda

es, teiksim, labprāt to propagandēju
negribētos tagad citēt ēriku dirkemu un tā, bet tomēr
ja tev no dzīves vairs nav nekāda fana, ja nekas nešķiet interesanti, ja nešķiet, ka situācija var mainīties, beidz to
nevis dzīvo kā zombijs

manuprāt, tas ir elementāri
kad man viss kādreiz apniks, es nogāzīšos lejā no milzīga augstuma, vai noslīkšu jūrā
un man būs pilnīgi pojebeņ, ko par to domā postkristietiskā sabiedrība un tās internālie likumi
tas ir tāds viena cilvēka brīvības aspekts, pret kuru ir bezjēdzīgi būvēt likumu torņus vai sabiedrības uzskatus
jo viss manā pasaulē būs tā, kā gribu es, nevis jūs