tad vēl bija tāds skvērā pazīstams personāžs ar niku Krievs (moš rasbainieks viņu atceras), viņi atbrauca otrajā dienā, un mēs viņiem nepaguvām izstāstīt visu par ipiķu robežpunkta šķērsošanas finesēm. tas arī nebija īpaši vajadzīgs, jo Krievs, acīmredzot, peronisko iespaidu bagātināšanai bija ieradies bez pases, toties savā labākajā uzvalkā, kurā četrrāpus (naturāli, četrrāpus, nevis armijas piezemētajā stilā) mēģināja šķērsot latvijas-igaunijas robežu pāri kaut kādam purvam, kas bija totāli apgaismots ar starmešiem un sargtorņiem katrā stūrī

mēs sēdējām, pīpējām un domājām, vot, bļa, kā dzīvē gadās