patīk man rīta spēkkrāciena sapņi, šis bija daudzslāņians ar dažādiem sižetiem
no hailaitiem
teiksim, par to, ka rasbainieks ir ierakstījusi soloalbumu, un tagad es, kosmonavtovičs un vēl kaut kāda džuse sēžam pie viņas un klausamies (ierakstu, šķiet, ir producējis džeks no simtās debijas). un tur ir tāda dziesma, saucas laikam "zilais plastiks" vai kā tā, vārdsakot, pret elektroniskajām sakaru ierīcēm. un tur pirmajā pusē pati autore sāk demonstratīvi nest ārā uz balkona savu mobilo telefonu un laikam pat vēl peidžeri kaut kādu, un otra džuse tāpat. un tad mēs ar kosmo saprotam, ka mums ir arī tā ir jādara. a otrajā dziesmas pusē rasbainieks uz grīdas liek pasjansu. un tā mēs kādas reizes trīs klausījāmies dziesmu par zilo plastiku, un trīs reizes nesām ārā telefonus, un trīs reizes rasbainieks lika pasjansu. teikšu jums, tas ir krutāk par visiem sūda pozitivusiem.