jā, kristietībā ir īpatnējs laika mods, tu esi tagad, te, ar vienu kāju pasaulē, un ar vienu kāju ārpus tās, plus, vērstība, kustība "lai nāk tava valstība", proti, tā nāk. nu bet ko, tas ir kosmoloģiskais uzskats viņiem, ka viss, ko tu sev redzi apkārt, kaut kādā nākotnes punktā obligāti beigsies, iznīks, tiks sagrauts, pār kuru pacelsies tā neiznīcīgā pasaule. jā, kristieši gaida pasaules galu, un tas balstās rūgtā viņu pārliecībā/atziņā, ka pasaule, lai vai cik skaista un patīkama nebūtu, tomēr ir piesārņota, nepilnīga, samaitāta, tajā valda grēks, nāve, sātans, utt, tāpēc arī gaidāma pasaules iznīcība un tādas pasaules nākšana, kurā tas viss vairs nebūs, "un kā pēdējais ienaidnieks tiks satriekta nāve"
normāli, kas tur slikts un nihilistisks, es to sauktu par rūgtu reālismu ar cerību uz dziedināšanu