many faced god
Diez vai. Ļaudis tieši tāpat kā tu šobrīd runāja gan romiešu laikos, gan reformācijas laikā, gan apgaismībā, gan 19. gs. un, kā redzam, vēl šodien.
Turklāt, kas tā par selektīvu uztveri, no kurienes tai aug pēdas? Kristietība ir daudzslāņaina. Svētais Gars caur dažādiem cilvēkiem dažādi runājis. Tagad paņem, dārgais, piemēram, Jāņa evanģēliju, un paskaties, cik reizes tur ir pieminēta dzīvība. Nāve ir grēkā un grēcīgā miesā, Kristus un caur Kristu dzīvība ir iespējama tepat un tūlīt, uz vietas. Ne velti viņi tur daudz rakstīts, ka Valstība pavisam tuvu jau pienākusi. Ne velti tur ir tik daudz uzmanības veltīts tam, kā Kristus dziedina visādus spitālīgos, neredzīgos, slimos, pieceļ no gultas, un dažus pat atdzīvina uzreiz uz vietas. Dzīvība, vecīt. Psalmos, piemēram, nemitīgi runā par dzīvību. Pats Tetragrammatons YHWH etimoloģiski izsaka "būt", "esība", "dzīvojošais", "esošais". Un vēl bezgalīgi daudz detaļu un nianšu, arī tīri kristīgajā praksē, nevis vienkārši rakstos, kuru dēļ ir grūti iedomāties vēl prolaifīgāku padarīšanu par kristietību. Tu te vienkārši reproducē kaut kādu nīčeānismu, kurš kristīgajā civilizācijā redz nihilismu un dzīvības apstiprinošo spēku noliegumu, lai gan, re, ne velti viņam uzsvars un polemika ar kristietisko civilizāciju, un to, kā cilvēki paši misinterpretē kristietību, pašā Antikristā par kristietības kodolu ir citas, daudz interesantākas refleksijas.
Ak, pagāni grib visas baudas un dzīves priekus, vīnus, jaunus zēnus, gladiatoru cīņas, utt.? Nu, kristieši saka, ka tā reāli ir vienīgā īstā slimība uz nāvi.