Tu pareizi piesauci abus ekstrēmpunktus, lai skaidrāk parādītu, ka manas aizdomas nestrādā.

a) jā - polli parāda, ka radikālisms nestrādā, un ždanoku un iesalnieku salīdzinoši zemie rezultāti parastajās vēlēšanās apgāž visu soc. zinātņu daiļdirsēju teorijas par "radikalizāciju posttotalitātajā Austrumeiropā". Tātad no "tautas vēlētā" nav jābaidās.

b) jā - ja uzskatām, ka "tauta nevēl" ir atturošs efekts no ziepju savārīšanas, kāda jēga uzskatīt, ka "finansiāli motivētie starpnieki" ievēlēs ko pareizāku, jo tos jau tāpat tā dumā tauta pati ievēlēja.

Noreducējot līdz ekstrēmiem tiešām tā sanāk. Tomēr joprojām pacīnīšos ar argumentiem, ka reālās politiskās prakses vienmēr ir kaut kur pa vidu. Tobiš, jā - tauta neievēlēs "tālbergus", bet daudz lielākas ziepes savārīt var tautas potenciāli ievēlētais Lembergs vai Ušakovs. Tāpēc tautu no vēlēšanas atturēt vajag gan. Savukārt "finansiāli motivētie starpnieki" ir spiesti dažādu sttratēģisku apsvērumu dēļ saskaņot mazākos ļaunumus (savā levelī, protams), tāpēc var sanākt tādas (man kā pārliecinātam demokrātam tik tīkamas) lažas kā VVF, no kuras toč negaidīja drošības likumu atmešanu atpakaļ vai zvērudārza Zatlers, no kura toč negaidīja Rīkojumu nr.2.

Rezumē - ir labi, kā ir. Risku mazāk. :)