Veņička, Veņička, Veņička, CIK ĻOTI man gribas būt laimīgam cilvēkam! Un kādas nožēlojamas sekundes tās ir... Un kādas nožēlojamas stundas. Un dienas. Un gadi. Un dekādes.

Decades.

Apziņa, ka tu dzīvo un vienlaicīgi mirsti sagrauj ikvienu cilvēku, kas par to sāk domāt. Tāpat, kā domāt par laika / attāuma bezgalību kosmosā. Veņička, man tāpāt kā tev ļoti gribas, lai tas viss beigtos. Pārstāt kļūt par citu cilvēku.