Milzums, sākot jau ar to, ka vari šķērsot ielu pa zebru, un automašīnas apstāsies, un beidzot ar patiešām lielisku un ūbermodernu bibliotēku. Kā vecs perdelis, kurš piedzīvojis visādas iekārtas, sākot no komunisma celtniecības, tad kooperācijas laikiem, un caur visām krīzēm šmīzēm uz veiksmes stāstiem, varu likt roku uz sirds un teikt, ka apskaužu tagadējos tīņus, ka viņi dzīvo daudz labākā un iespējām bagātākā pasaulē. Protams, mazliet sirds sāp, ka bez visādiem valžiem, 20% otkatiem un sandriņu aicinājumiem pakarot dzīve būtu vēl labāka. Tb jebkuras uzvaras vienīgā jēga ir situācijas uzlabošanā. Ja uzvara neko nedod, ta tā paliek paviānu bandas kautiņa līmenī - sēdi tajā pašā bedrē, kasi pliko pakaļu un lepni atceries, kā mēs toreiz tiem tur otrajā bedrē sadevām.