lohus ķer. Es vienreiz piestāju tuvāk pie viena autiņa, sanāca ārā kāpjot pieklaudzināt tam pie durvīm ar savējām. Iekšā sēž trīs veči, kuri momentā sāk rēkt kaut ko par 150 latiem (tas vēl pie latiem bija). Es nospriedu, kungi smalki joko un gāju burgerus ēst, tak viens no tiem nerimās, skrēja pakaļ un stāstīja, ka es šim ar durvīm spoguli esmu salauzis. Kad es nodemonstrēju, ka pa spoguli trāpīt nekādi nebija iespējams, jamais iekāpa autiņā un aizbrauca.

Anyway, ticamākais, ka katru reizi, kad tā submarīna ietriecas brētliņā, atskan brēcieni par miljonu lieliem zaudējumiem ar cerību, ka kaut ko tak iedos. Vienkārši un automātiski sāk bļaut, cerībā uz lohu.