Aizej uz stockpotu pie Ģertrūdes baznīcas un paņem tur kaut ko, kam asums vismaz 2 (no 10, lol) norādīts. Ne viss, ko viņi taisa ir tieši indiešu, protams, viņi tur taisa indiskas variācijas par dažādu tautu virtuvēm. Bet viņu indiešu ēdieni garšo apm tā, kā britos ēstie indiešu ēdieni, kuru savukārt autentiskie indieši kolēģi apgalvoja par gana adekvātiem esam.

Ja 2 tiešām par švaku, tad ņem 5.

Man garšo asi ēdieni, bet pie stockpota 5 arī man obligāti vajag alu. (lai ko teiktu mythbusteri, ir alus paveidi, kas ideāli nomierina asumu mutē. Nē, zelta tur nederēs, ipas un daži tumšie).

Korma, Rogon, Muglai būs saldie un relatīvi maigie. Korma laikam būs vis-vis maigākais (lai gan, ehm, mans mājas korma maisījums arī ir uzmanīgi jālieto, ja nav komplektā ar piena produktiem).

Masalas un Balti ir tā, pa vidam.

Madras, Vindaloo, Phaal ir asie, kā reiz šādā secībā, Phaal ir visbriesmīgākais. Protams.. vietējā 'Daily' izpildījumā arī Vindaloo ir diezgan bezgaršīgs, bet viņiem laikam Vindaloo nozīmē 'mazliet indiešu garšvielas uz kartupeļiem'.


Saldā nots āzijas ēdienos principā būs bieži, arī asajos. ja ir iracionāli aizspriedumi pret 'šausmas, manā gaļas ēdienā ir ananāsi, ananāsi taču ir saldi, tas ir kā siļķi ar ievārījumu ēst' tad būs problēmas. Tā nu reiz ir virtuves īpatnība. Indiešiem tam vismaz ajūrvēdiskais pamatojums, bet pārējie ar nav labāki, visi viņi saldina pamatēdienus. Jo ir ar ko.