Man šķiet, ka ielinkotajā gabalā nebūt nav runa par turēšanos pie dogmas, resp., ne jau dogma aizliedz vīna dzeršanu un kārīgu šokolādes rīšanu, runa ir par noteiktu garīgu praksi, kurā būtiska ir savu impulsu kontrolēšana. Tas ir tāpat kā, ja sportists, gribēdams uzturēt sevi noteiktā fiziskā formā, tomēr nesavaldīsies un aprīs kūku, iestrēbs vīnu & izlaidīs treniņu, viņš arī to nožēlos.