Neuzskatu, ka, pati nebūdama kristiete, esmu tiesīga aizstāvēt kristīgo pasaules ainu - jo īpaši tāpēc, ka tā ir pārāk neviendabīga un nebūt ne bez iekšējām pretrunam. Tomēr man liekas dīvaina šeit postulētā attieksme, kas iekšēju disciplīnu pielīdzina cilvēka pielīdzināšanu dzīvniekam utml.
Resp., man nešķiet pareizi, ja, kariķējot visādus tāļus tālbergus, mēs kļūstam par viņu spoguļattēliem.