ir miljons lietas, kuras es zinu, bet nesaprotu kāpēc, un arī dažreiz īpaši neatceros no kurienes

teiksim, man var mamma pazvanīt pievakarē, lai pajautātu mūsdienās populāra iluzionista uzvārdu, kas sākas ar burtu g, nu es saku uri gellers, lai arī nekādu uri gellera uzstāšanos dzīvē neesmu redzējis, man tas ir palicis atmiņā no viena komēdiju šova
ja man pajautātu, kur atrodas bordo pilsēta francijā, es varu sev galvā uzzīmēt francijas karti, ar elektrības signālu, kas skraida starp smadzeņu puslodēm, palīdzību izgaismot akvitānijas apgabalu, nu un pateikt, vot tur, lejā pie jūras. pie tam vēl es zinu, ka cauri bordo pilsētai tek garones upe, a no kurienes, tā jau ir mīkla

pie tam, man nepatīk zināt kaut kādus faktus kā tādus, man daudz labāk patīk orientēties faktu grupās - fakts, ka, lūk, tajam melnajam orangutanam ir ieradums sev kasīt pakaļu saulrietā pie zambezi upes, ir tikai tukšas zināšanas, man daudz interesantāk būtu uzzināt par orangutana dzīvesveidu visu, kas iespējams
karoče, šerloks holmss šādas zināšanas neatbalstītu