bet vispār pārskatīties hariju poteru pēc ilgāka laika ir kā skatīties filmu boyhood, tikai vēl labāk
vot, var pa īstam pārdzīvot par īstajiem seriāla varoņiem - par severusu, par ronu vīzliju
galvenā konfrontācija ļoti ātri aiziet otrajā plānā, var domāt par audžuģimenes treknā dēla nākotni - vai viņš kļuva par lietotu automašīnu dīleri vai nē
un citiem otrā plāna personāžiem