Nešaubos, ka tu proti lasīt:

Pirmais runātājs:
Ļoti ceru, ka šī visnotaļ labā ziņa neparaus vaļā publisku diskusiju maisu par vārda brīvības pārkāpumiem un neizbīdīs prožektoru gaismā alkatīgo tipiņu ar mocekļa vainagu galvā. (piezīme - labā ziņa: Psihoterapeitu asociācijas ārkārtas sēde par tēmu, kurā apspriest, vai VR var turpināt būt sertificēts PST)


Otrais runātājs:
turpat kamentiņos jau aiziet pirmie spriedumi, ka varbūt tā tomēr ir vārda brīvības ierobežošana, diemžēl.

Tātad, ko mēs redzam? Pirmais saka, ka viņš cer, ka VR izteikumu sakarā, kam, tobrīd tikai iespējamības formā varētu sekot ekskomunikācija no asociācijas, nesāksies diskusija, ka viņa (VR) vārda brīvība netiek pārkāpta.

Otrs saka: Redzu, ir pazīmes ka (šī tipa, proti, par vārda brīvības iedomātiem pārkāpumiem VR kā psihoterapeita) diskusija diemžēl jau ir sākusies.

Neviens neliedz Viečam izpausties. Konkrētai profesionāli orientētu cilvēku grupai ir iebildumi, ka izpausmes tiek asociētas ar šīs profesionāli orientētās grupas darbību un standartiem. Viņam pasaka - paldies, bet ne ar mums. Savukārt runātāji, kuriem tu velti savu ierakstu, saka, ka viņi būtu zināmā mērā vīlušies, ka šī reakcija raisītu diskusiju par vārda brīvības apdraudējumiem. Jo tā vienkārši ir nepatiesība, vārda brīvība nav apdraudēta, Viesturs var turpināt sludināt, ko viņš grib. Tas, ka tas ir izrādījies nesavietojams ar konkrētas profesionāļu grupas darbības principiem automātiski neapdraud vārda brīvību.

msjē Kautskis to glīti ilustrē ar urināciju kāpņu telpā, tāpēc neatkārtošos.