šī brīnišķīgā sajūta, kad ar vienu aci lūri ekrānā, ar vienu ausi klausies skaņā no kastes, pieliec klāt roku bloka ventilatoram, un uz visām šīm asīm un koordinātēm pēkšņi instinktīvi saproti, ka videokartei, bļ, ir laikam atkal kāds no tranzistoriem nodedzis