hme. Nu, ja kultūras vēsture, tad kas mums te apkaimē ir par kultūru? Pareizi, pa lielām šaibām kristīga. Tobiš, ja študējam kultūru, tad jāpieķer kristietība. Kas, ja tā iekšāk paskatās, satur arī veco, labo sātanismu, Ļeģājevismu, Marta Xristiāna Kalniņa hospeļus, zeltā iestampātos popus un obligātos ubagus pie Planetārija, nupat homoseksuālismu iemīlējušos katoļus, minimālā dizaina ekspertus lukteurāņus, iziet cauri visām sīkākajām sektām, neaizmirst noķert un izbāzt pārīti mormoņu demonstrācijas nolūkiem, iesmērēt Jehoviešiem tomātu sulas glāzi, pateikt, ka tās bija asinis un nofilmēt reakciju, tur baptistus un metodistus, un vasarsvētku draudzes un, kāpēc nēģerus laiž debesīs, vaidieniņ, tur tak bērni violeti paliks, kamēr šitam izies cauri.

Nu, un tad tā starp citu atzīmēt, ka Latvijā ir trīsarpus dievturi, daži no šķidrbārdainajiem tīnīšiem uz ielas nav vienkārši lohi, bet vanabī musulmaņi, ka krišnaītiem, kuri ķērkdami lec pa ielām ar hinduismu ir tāds pats sakars kā man ar Denīzi Ričardsu un tā, pa sīkumiem. Also, sātanisms.