te vēl kaut kā noskatījos edge of tomorrow
viss teicami
pie tam tā nav fantastika nekāda, tā kā reizi ir skaudrā dzīves realitāte - šķiet, parādīts ir vienīgais reālais iespējamais veids, kā cilvēks var kļūt par supermenu, nevis tur iespraužot sev flešku galvā un kačājot programmas smadzenēs. "ne tikai refleksi, bet arī zināšanas!" - mums māca jaunais padavāns prince of persia 88-jā līmenī
kā ekšenes edge of tomorrow, protams, ir vienkārši dievišķs

nu un vēl jāpiebilst, ka es parasti neizjūtu īpašas simpātijas pret kino ar taimlapsēm tāpēc, ka es parasti nekad nesaprotu visu šo taimtrevelu un citu klāsterfaku loģisko principu, jo esmu diezgan tups, un tad aizeju psiholoģiskā bathērtā. ko vien vārts bija slavenais spāņu "primer", kur iekšējais kasperskis palūdza atvadīties jau kaut kur pēc pusstundas. šāds kino ir jāskatās nevis rudens vakarā un vienatnē, bet gan pa dienu vēl trīs nopietnu cilvēku kompānijā, uzvalki, kaklasaites, bloknoti un tēraudzili čekista skatieni ekrānā.

a te es pilnīgi visu sapratu par resetu. arī panākums!