pats galvenais, kas eksistē pasaulē, ir ideja

ideja kā tāda. atminos, pirms gadiem desmit lasīju internetos par to, kā kāds naftas biznesam pietuvināts loceklis jautāja citam naftas biznesam pietuvinātam loceklim, vai ir iespējams pārvarēt šo elles apli ar naftu. viņš saka nē, tas būs pizģec viņam (pārvarētājam) un viņa famīlijai, ja kāds izdomās jaukties naftas biznesā. naftas kompānijas to nekad nepieļaus. viņas drizāk nogalinās, nekā ļaus jaukties savā enerģētikas biznesā.

a beigās tas viss izrādās konkrēts fufelis. tāds īlons masks ražo elektromašīnas, izliek patentus un staigā dzīvs un vesels.
nav nekādu naftas kompāniju killeru.

ziniet, kāpēc? tāpēc, ka vajag nogalināt idejas nēsatāju, pēc tam ir par vēlu un bezjēdzīgi. kā sāk eksistēt ideja, tai pievienojas (ja tā šķit veiksmīga ideja) konkrēti sekotāji, kurus nav iespējams zaglušīt, jo ideja skan kā rupors visu laiku, zaglušī vienu, pievienojas vēl trīs galvas. idejas kritiskā masa ir neierobežota. tas, kas noved šausmās naftas enerģētiķus, ir ideja par alternatīvo enerģiju, pārējais jau ir nenovēršams.