vakardien ar kosmo uzbliezām pirmo co-op sesiju divinity original sin. iespaidi un tēzes (psto-rakstiskā veidā, lai būtu skaidrāka domas struktūra)

1. dialogi. pēc teorijas ideja ir brīnišķīga - viens no diviem piedzīvojumu uz savas pakaļas meklētājiem var izvērst sirsnīgas sarunas ar klientu, kamēr otrs var lasīt dialogus, iestarpinot pa kādai dziļdomīgai frāzei. mēs norunājām, ka sarunas vedīšu es. rezultāti: a) mēs domājām, ka šo dialogu nemaz nebūs tik daudz, tipa, drusku papļāpājām un mežā pie orkiem. a vot huj, pirmā pilsēta, kurā mēs nokļuvām ir reāli liela ar kaudzi NPC un kvestiem, pie tam atlikt tos malā zināmu iemeslu dēļ nav iespējams, jāleveļojas turpat. jā, pēc MMORPG pacinga "visi sanākuši? gogogo" tas ievērojami rauj šablonu, bet ko tur darīt.  b) šiem biedriem ir samērā pofig, ko mēs tur nolēmām - viņi tupa noraujas no trigera ķēdes uz tuvāko no mums, uzsākot ar viņu dialogu aiz slēgtām durvīm;

c) jā, tieši tā, 95% dialogu, kurus ved tavs partneris, otram lasīt nav faktiski nekādas iespējas  (mums iesaka lietot L+dialogues, jāpaskatās, kā tas strādās); vēl psihodēliskāka ir pārtneršipa iekļaušana šajos dialogos, kurus viņš neredz, kad nākas interesēties par viņa viedokli jautājumā, par kuru viņam nav ne mazākās jausmas. sajūta tāda, it kā nepazīstams cilvēks tev uz ielas pēkšņi uzsistu pa plecu un pajautātu "kā jums liekas, annai vajadzētu braukt uz parīzi augustā vai martā? man šķiet, ka tomēr augustā.". "kā tad, kā tad", mēs lojāli piekrītam. d) sakarā ar to, ka šo dialogu ir daudz, otram personāžam, kamēr pirmais pie pilsētas mēra lej caur zelta sietiņu sev kārtējo tēju, nav īpaši daudz ko darīt, pie diskusijām ar kaut kādu vizardu kosmo pamanījās pat aiziet pagulēt uz viņa sofas, tik ļoti viņam tas bija interesanti. nu vai noņemt gleznas no sienām un kažoku no pakaramā, kamēr namatēvs tiek apvārdots ar galantām frāzēm.vispār art theft ir pareizais virziens, pie viņa pieturoties tirgonis uz kuģa varētu drīzumā atvērt personisko teita galeriju.
e) a ko darīt ar šādu immersiona trūkumu? mans variants ir mēģināt sadalīt kvestus, viens var ņemt centrālo, otrs tusot ar saidkvestiem...kaut kā tā. pilsētā splitot. savādāk kosmo ar laiku sāk justies kā nabaga pilsonis, kas ir aizgājis līdzi sievai hārdkoršopinga sesijā uz 14 stundām bez balsstiesībām un iniciatīvas.

2. character building / party programming. mums jau likās, ka mēs dzīvojam kaut kā nepareizi, lūk, forumos tas apstiprinājās. a) noskaidrojās, ka no pilsētas līdz ceturtajam līmenim vēlams vispār ārā nelīst. līdz ceturtajam līmenim četratā, nevis otrajam divatā, kā mēs to paveicām ar ievērojamiem panākumiem žanrā "kā spektukālārāk atmest slidas". b) attiecībā uz četratā - tas nozīmē, ka pilsētā ir jāņem tie paši hairojamie divi biedri, jo citu nav, a bez viņiem mēs no pilsētas ārā neiziesim; c) kas nozīmē, savukārt, to, ka ar viņiem nāksies rēķināties pie savējo čaru konstrukcijas, lai fīčas nedublētos. es nezinu, kad un kādi vēl dievišķie algotņi mūs kā potenciālie kompanjoni gaida perspektīvā (a pirmie divi esot reāli lieliski savās profesijās), taču šobrīd izskatās, ka man nāksies pāriet rogue frakcijā. teita galerijas vārdā. d) ja mēs dalām henčmenus, tad jādala ir, acīmredzot, pēc principa mags ar magu (tiem toč ir jāzin, kurš ko bur) un melee ar melee. principā man nepatīk tāda opresija brīvības zemē amērikā, un būtu labāk piļīt modu četriem dzīvajiem, paņemt kaut vai ulvi (class: тамада с аккордеоном) un vēl kādu, taču organizēt sesijas četriem varētu būt pamatīgs hemorojs taimmenedžmenta ziņā.

tādas pagaidām domas