attiecībā uz pasaules čempionātu fudbolā, mosjē utkins bija uzrakstījis diezgan labu tekstu prosportā
par to, ka grēks, protams, žēloties, bet komandu sniegumā, maigi izsakoties, pietrūkst klases
es te naturāli piekrītu, mēs pārsvarā skatāmies ahujenna aizraujošu, dinamisku un dramatisku sētas futbolu, kurā kubaņas goleadors ureņja iesit bezmaz savu pirmo golu mūžā
vietām pasākums ļoti atgādina vēsturiskās sporta aktivitātes beļava pagalmā, kad mēs trijatā spēlējām pret piecpadsmit bērniem un alksni podšafē

salīdzinot ar klubu futbolu...vēl nekad izlases nav izskatījušās tik slikti, salīdzinot ar klubiem
bet figs ar klubiem
nākamais čempions? biedri, iedomājieties, ko izdarītu francija-98, itālija-06 vai argentīna-86 ar topošo laureātu, kāda rakstura darbības tās būtu un vai to pieļauj kriminālkodekss

ar vāciju, kas ir nevis mašīna, bet mopēds, kas ir piecreiz jārestartē, lai vispār kaut kur sāktu braukt. ar argentīnu, kas producē 1,3 vārtu gūšanas iespējas katrā mačā. ar brazīliju, kurā no konfederāciju kausa palicis vispār vairs nav nekas. un no kaut kāda, bļaģ, arteka atbraukušo holandi.

a lot of fun, piekrītu.