savukārt man māmiņdienas apsveikums izdevās visai oriģināls, māmiņai tik ļoti interesēja, vai es viņu apsveikšu, ka viņa man pazvanīja pilnīgi pusastoņos no rīta, lai saņemtu drūmu "šo, cik ir pulkstens", pēc kā man laikam aizbrauca jumts, jo es nesaprotamu mērķu vadīts aizbraucu uz šanci - kad es tur ierados ar lielveikalā nopirkto brokastu kastīti, uz mani diezgan dīvaini paskatījās, tad es izgāju ārā un pēkšņi sapratu, ka man nav kur apsēsties, lai pabrokastotu. es gāju uz priekšu pa tuvāko šķērsielu, kamēr pēkšņi iznācu uz kapsētu. ar plastmasas kastīti apsēdies pie zaļenieku dzimtas kapa, es apēdu pāris kartupeļus ar ķiploku mērci un tikai tad atcerējos, ka māmuķi tā arī neapsveicu no rīta, "čau, mam. apsveicu māmiņdienā. ārā ir jauks laiks, es šobrīd brokastoju kapos, neizskatās, ka būs lietus"