īstenībā man liekas tā, ka sievietēm (vienkāršības labad vispārināšu) pēc būtības piemīt lielas alkas pēc ideāliem un nepārtrauktiem uzlabojumiem, un nerimtīga progresa. Viņas zina, ka gandrīz visu var uzlabot. Bet vīrieši mēdz šausmīgi apvainoties par katru jautājumu vai ierosinājum no sērijas: "bet kāpēc šitas? a varbūt daram šitā labāk! a varbūt vajag darīt tā?" un uztvert to kā "zāģēšanu" un "pārmetumus". Sievietes vienkārši skaļi domā par visiem variantiem. Tas, protams, var būt šausmīgi kaitinoši.