Dārgā redakcija, manī pārsteigums vienādās proporcijās sajaucas ar apmulsumu.
Raugiet,
pie mums ofisā bija ieradies cilvēks no aizvēsturiskiem laikiem, jūtami akadēmisks dinozaurs un korespondētājloceklis, kas skatījās uz visiem ar Olimpa dieva skatienu, un katrs viņa izteikums vai jautājums atklāja mūsu esības patieso būtību, noraujot visus mietpilsoniskos divkosīgos plīvurus. Vizuāli biedrs ļoti atgādināja funkcionāru no Pērkona lietotājbildes (sākumā pat padomāju, ka tas pats un ir iestājusies pastarā tiesa), bet viņa krūškabatu rotāja veselas trīs pildspalvas - zilā, zaļā un sarkanā. Varu tikai iedomāties tās emocijas, kas pārņem cilvēku brīdī, kad šis titāns, pabīdot brilles tuvāk degungalam, sāk meklēt Sarkano Pildspalvu! Un savā Levitāna Leviatāna balsī viņš runāja uz mani, un ūdeņi šķīrās, jo uz Vendenes ūdens turētāju viņš runāja arī.

Tagad, redzētā neapšaubāmi satraukts un iespaidots, esmu sabāzis krekla kabatā poļu floumāsterus un domāju, ka šausmu un naida zikurāts pie Gogoļa ielas aizvien nevainojami funkcionē.