mazliet lielāku skaidrību par naudas segumu sniedz manipulācijas ar finanšu aborotiem viduslaikos

tad kāda bija sistēma
nedomājiet, ka pirmie naudas drukāšanu ir izdomājuši pendagona mērgļi, tā ir pastāvējusi vienmēr. teiksim, tādam francijas karalim iestājas žopa ar uzkrājumiem, tur kari visādi un cik vien aiziet gumijas pīlēnu iepirkumos, ko viņš dara - viņš sāk kalt ekiju ar mazāku zelta procentu monētā. pašiem francūžiem uz to visu ir dziļi pajāt, viņi to ekiju kapā ir redzējuši, tas vienkārši ir efektīvāks veids kā apmainīt helikopteru pret grābekli, no šāda veida inflācijas helikopters vai grābeklis mazvērtīgāks kā tāds taču nekļūst, vai ne. (te vēl pastāv viens rekursīvs precedents laikam kādā no polinēzijas valstīm, kur iedzīvotāji bija izdomājuši, ka afigenna nekustāmu vajag padarīt tieši naudu - viņi viņu taisa no kaut kādiem granīta bluķiem, un viņa naturāli stāv pagalmā, nospert nevar, jo vienība sver tonnu - kad vajag kaut ko nopirkt no kaimiņiem, viņi ar visu ciemu ripina to akmens ripuli uz turieni. bet tas tā)

tupināsim. pēc tam francijas karalim iestājas labāki laiki, gumijas pīlēni vannās peld pietiekamā daudzumā, ko viņš dara, sāk kalt veco ekiju ar veco zelto procentu. nahuja, jūs jautāsiet, ja valstī-viss-ir-kārtībā, kādēļ jālaiž oborotā vairāk zelta? tāpēc, ka, teiksim, francija grib nopirkt no spāņiem vagonu ar strausa spalvām un trīs kilogramus žabo, viņi maksā spāņiem ar ekijiem. ko dara spāņi ar ekijiem. pareizi, pārkausē savos peso vai kas nu tur viņiem bija, īsāk komunicējot, met mordoras vulkānā un pēc tam zvejo no lavas savus barselonas santīmus. un ar šiem peso pēc tam norēķinas ar kaut kādiem arābiem, kuri savukārt pēc tam, vārdsakot, jūs sapratāt domu.

karoče, kāda ir morāle. ka naudai zelta tā saucamais segums ir būtībā nepieciešams tikai tad, ja ar šo pašu naudu var kaut ko fiziski izdarīt, viņu pašu pārvērst citā materiālā vērtībā. a ar papīra naudu vispār neko nevar izdarīt. un zelta rezerves valstij ir nepieciešamas tikai tik lielā mērā, ka gadījumā, ja visa nauda aiziet pa pieskari, lai pastāvētu materiāls apmaiņai paralēli naturālajai tirdzniecībai.