oftopiks
Pribalķijskoje puskonaladočnoje upravļeņije Orgpiščeprom. Mana kādreizējā darba vieta. eh, pat nostalģiju uzdzina - kādus liķierus tantes mājās taisīja!

* paskaidrošu,- mani kolēgas nodarbojās ar spirta ražošanas iekārtu "uzstādīšanu un palaišanu" visā Baltijā, iekaitot Kaļiņingradas apgabalu, no kā izrietēja uz spirta bāzes pašbrūvētu dzērienu pārpilnība un lietošana darba laikā, kā arī kolektīva komandējumi uz brālīgajām republikām, kuros visi ar visām - un otrādi - bija pārgulējuši.
tā kā es biju tikai māksliniece-noformētāja, no iekārtām neko nejēdzu un dienas vadīju, štancējot socialistiskā darba sacensību planšetes, otrā daļa (pārgulēšana ar visiem) uz mani neattiecās, toties alkohola lietošanā noliku visus GDA.
bet kopumā - sodoma un gomora, mīlīši. ne mežonīgā, ne attīstītā kapitālisma sabiedrībās nekas tāds nav iespējams. Kolektīvā bija 30 cilvēku, katram svinēja dzimšanas dienu un vārda dienu, tas ir - 60 darba dienas gadā tika strādāts līdz 12.00. pēc tam durvis slēdza, sievietes uz vietas gatavoja rosolus un pildītās olas improvizētajā virtuvītē, vilka no somām olu, kafijas, kakao, ķiršu, upeņu, aveņu u.c. liķierus, sabīdīja rakstāmgaldus - ap 14.00 varēja sākties. reti kad beidzās pirms pusnakts.