skyrim
te taču vēl kā bija

jaunais falkrītas jārls man piedāvāja investēt nekustamajā īpašumā, pilnīgi atsūtīja depešu uz otru kontineta galu, pasts te strādā teicami. nu es arī ierados ar dženasu (družka man tāda), sarunājām visu par tradicionālajām piecām štukām, taču pārdodamas mājas ierēdnim nav (starp citu, jaunais falkrītas jārls ir galīgs idiots. taču, sakarā ar to, ka galīgs idiots bija arī vecais, lietas būtību tas nemaina), davai ņem zemi ārpus pilsētas pie ezera un tālāk jau pats. "brīnišķīgi, neaizmirstami skati!", man reklamēja stjuards.

protams, tas, kādi painvotčas rajonā ir brīnišķīgi skati,to es pats zinu, tur ir divi bandīti uz piekaramā tilta un dīleris krūmos, taču tā būtu figņa. bez tam viņi piedāvā jau gaterī sazāģētus kokus un pāris konteinerus ar mālu. ņemam ar dženasu cirvjus, zāģus, metāls man ir. liekam pamatus. taisām naglas. taisām atslēgu slēdzenes. liekam durvis. būvējam sienas. nolemju uzmest aci neaizmirstamajam skatam uz ezeru, nu, viss ir gandrīz tā, kā viņi teica - lejā uz pļažu ved skaista dienvidrietumu florā ieturēta taka. tikai pie takas tuso anāli norobežojies nekromancers ar skeletiem - atkal jau altāris uzsliets augšā, galvaskausi, balzamēšanas parpalas, noķēruši cilvēku, tagad viņu žarī. eksperimentē, vārdsakot.

nē, nu man jau ne tas, ka būtu kādi īpaši iebildumi pret nekroizklaidēm. klausieties, pirms nedēļas mūs runājošs suns aizveda no sākuma uz bandītu pilnu pilsētu, a pēc tam vēl uz vampīru aizsistu alu, kur mēs runājām jau ne tikai ar suni, bet vēl arī ar čuguna statuju. vietējā kaķīšmeitene, kas par heroīnu piestrādā imperiālistiem par informatori un izdod talosa piekritējus, man vēl aizvakar krogā stāstīja par saviem narkotripiem, un kā gadsimti sakļaujas vienā sekundē, un kā pēc tam aste niez pēc nākamās porcijas (atšķirībā no briesmīgā alkohola spiced wine, skairimā un morouvindā skūma un mūnšugars, lai arī ir aizliegti legālā pārdošanā, skaitās vēsturiskais kaķīšu kultūras mantojums). man pēc tam tādi nekromanceri ir dziļi pie kājas. taču tomēr - privātīpašums. "get off my lawn, dolbojobi!", auroju no kalna lejā. skeleti pabolīja acis, padīdījās, nē, turpina žarīt tālāk.

aizgājām taisīt nolādēto apiāriju. nav skaidrs, ko darīt šādā situācijā, atsaukt stjuardu no aģentūras, parādīt un pajautāt, kā ir likumīgi pareizi noformēt maksas pludmali? da labi, ja grib gatavot uz sava bārbekjū cilvēkus, lai gatavo, bet kas pēc viņiem nahuj vāks, un kurš vispār rajonā atbild par ekoloģiju. sākām taisīt eņģes durvīm. ap diviem naktī nervi beidzot vairs neizturēja un zavaļījām tūristus naher. rīt brauksim vēl pēc dēļiem un laikam arī stikla.