sasodīts, es vairs neatceros, par ko tieši. mēs no rakstnieku savienības mājas (kur piza lulū tagad un staķiks) augšējiem stāviem bombardējām trolejbusus ar olām, līdzpilsoņus apšaudījām ar ļepučku no japāņu producenta BIC pildspalvu stobriņiem un sētā slīpējām bumbas spēriena precizitāti pret šķiras ienaidnieku logiem. ā, nē, mūs nostučīja viens kaimiņš, kuram ar kāda oliņa uz balkōna bij uzkritusi. he, pēkšņi atcerējos vārdu un uzvārdu, jāiegūglē. cerams, ka šerifa deputāts vai vismaz Ķekavas akcionārs.
bet par Ģeckuju Komnatu - precīzi, un tieši ar raga brillēm. tikai mēs sētā ne tādas vien tantes bijām redzējuši. phe. vienīg mēs vēl tad nepīpējām (īso flirtu ar nikotīnu pirmsskolas vecumā neapskatīsim). izklaidējāmies ar karbīdu.