piektdienas pēcpusdienu esmu nolēmis veltīt knights of the old republic 2, kuru pārsteidzošā kārtā neesmu spēlējis, pirmais kotor gan bija teicams

tagad personāža celtniecībā spēku ir tik daudz, ka naturāli jāautoleveļojas, lai nepistu sev galvu ar džedaju tehnikām
kartes lielas, var mudīties pa stūriem, bet tā arī pirmajā bija
pārinieku ādas vestītē gribas samalt gaļasmašīnā jau pēc pirmajām trīs frāzēm (bet arī pirmajā līdzīgs mūlāps bija?! neatceros, es pirms 10 gadiem ar pirmo kotor ņēmos)
visus nomētājam ar granātām, pret tiem, kas nesaprata, tiek pielietota džedaju tehnika "force scream" - tas ir naturāli, kad džedajs sithu oponentam bļauj virsū ar matjugaļņiku, un pēdējais salūzt vulgaritātes priekšā

labāko old republic pasaules personāžu, protokola robotu-tulku-killerreferentu 'H un cipari' nākas zaglušīt pašrocīgi jau bezmaz sākumā par subordinācijas neievērošanu, viņa vietā mums iedod padrūmu tanti, lūk, why the fuck tas bija vajadzīgs

kas vēl
ā, skaistākais moments, kad varonis skafandrā kā mazs balts lācītis tipina pa stacijas kosmosam atvērto daļu, a blakus pēkšņi lido milzīga fregate, pilna ar līķiem un vienīgo survaivoru - bāli tetovētu sithu, kas meditē viņu vidū
sajūta, ka šis fragments vairāk izskatās nevis pēc lūkasa, bet gan noršteina, thhh

nu un pēc mass effectiem vēl ir sajūta, ka kotoriem pietrūkst kaut kāds modžo