Sīnuss sēdēja pia galdiņa, pildīja diametru ar kārtējo oktagonu un vēroja Bisektrisi. Kad spektrs beidzot bija kļuvis pilns, Sīnuss noņēma cilindru, sakārtoja elipsi un uzdrošinājās lūgt Bisektrisi uz vienu kotangensu. Abi aizgriezās pa Sīnusam vien zināmo sinusoīdu logaritmu skaņās, kad Bisektrise pēkšņi pakratīja galvu un sacīja
- Ziniet, ar jums nekāds kotangenss nesanāk. Tikai tangenss kaut kāds.

Sīnuss noskumis apsēdās pie galdiņa. Pie viņa pienāca Kosīnuss. Sīnuss pažēlojās par Bisektrisi un dzīvi sfērā.
- Tas ir kā - kotangenss nepadodas?, smējās Kosīnuss, parabolas traucē vai? Tūlīt demonstrēsim, kā vajag.
Un viņš aizbīdījās Bisektrises virzienā. Sīnuss ar acs kaktiņu sekoja līdzi - saliecies leņķī Kosīnuss kaut ko minējās par garumu, augstumu un platumu, kamēr beidzot noskanēja skaidra un nepārprotama šķautne.
- Plakne!, pēc piedzīvotās bifurkācijas berzēdams vaigu, atgriezies burkšķēja Kosīnuss.

Kad Sīnuss no rīta pamodās, galvā bija paralēlskaldnis.