Dzīvnieku "mērķis" vispār ir izdzīvot un vairoties, tam evolūcijas ceļā ir pielāgotas viņu fiziskās īpašības un izdzīvošanas stratēģijas. Selekcijas ceļā cilvēks ir radījis šķirnes, kuru īpašības pakārtotas cilvēka vajadzībām (teiksim, dabā nav tādu vezumnieku zirgu, jo savvaļas zirgam nekādi smagumi nav jāvelk), padarot šos dzīvniekus nepiemērotus "dabiskajiem" apstākļiem (piem., mājas cūka ziemā visdrīzāk nosaltu). Varētu secināt, ka šo dzīvnieku sugu, pasugu vai šķirņu izdzīvošanas stratēģija ir būt piemērotiem tiem uzdevumiem, ko cilvēks ir iecerējis, jo tādējādi tiek nodrošināta sugas, pasugas vai šķirnes pastāvēšana.