tas atgādina man vienīgo reizi, kad esmu piedalījies grandiozās orientēšanās sacīkstēs - mūsu videne pret miljons citām videnēm, bet pluss, ka vieta it kā sava, zināma
neteiktu, ka esmu īpaši varens lāčupes kapu fans, bet tomēr..
..mēs aizgājām līdz pirmajam kontrolpunktam un netradām kontrolpunktu! šis fakts ļoti ietekmēja komandas garu. punkts bija uz kartes, un mēs bijām šajā punktā, taču laimes nebija.
orientēšanās superpro starro šajā brīdī teiktu, ka vajadzētu kapāt līdz uzvarai, neskatoties uz konfjūženu, bet mēs bijām tik pārsteigti par pasaules neatbilstību, ka nekavējoties izlietojām visus sportiskos alkokrājumus (mēs orientēšanos tad uzskatījām par krosu ar elementiem) un atgriezāmies atpakaļ, cenšoties neskatīties klases meitenēm acīs.