Hmm, laikam kādu gadu piecu vecumā vienkārši padzēros no apelsīnu sulas glāzes, kas mammai uz galda stāvēja. Liels bija mans pārsteigums, kad oranžais padzēriens izrādījās esam kaut kāds elles kokteilis, ugunsūdens, pilnīga nešķīstība jeb skrūve, šņabis ar apelsīnu sulu. Uz savām mazajām, tuklajām kājelēm es aizjozu uz virtuvi, kur izlietnē pailgi skaloju muti un tad spogulī vēros sev acīs, kas, kā man tobrīd šķita, bija kļuvušas pavisam sarkanas.
Bet vispār Monastirskaja un Merkurs, jānudien.