man dažkārt patīk palasīt ievērojamu poprokmūziķu sarakstītās lirikas
lūk, piemēram, patriks ficdžeralds, grupas kitchens of distinction līderis, kurš, kā zināms, bija atklāts gejs
nu tur dziesmu tēmas diezgan klasiskas, par to, kā nogalināt tečeri, vai arī par mazu meitenīti, kas gaida vilcienu stacijā atgriežamies mājās tēti

taču īpašu vietu viņa daiļradē aizņem tēma "sievietes", respektīvi, "sievietes loma geja pasaulē"
vispār, zināms, ka sodomīti it kā brīvāk runā par šādām tēmām, nekā heterodžeki, kuri tomēr nevar atteikties no daļas mačisma un degunradzisma (kas manā izpratnē ir labi)
ficdžeralda pasaules uzskatā sievietes ir kaut kādi pusinfernāli pusdievišķi radījumi, kas viņam iedveš, naturāli, reliģiozas šausmas
tāpēc, ka sievietēm visa mehānika ir zamuhļīta uz bērniem, un tā, karoče, ir sfēra, kurā pirms iejaukties, labāk uzreiz desmit sekundēs manuāli nokruķīt galvā savu dzīvesgājumu, jūsu vietā to var nepaspēt izdarīt

katram sevi cienošam indie fanam 90-o sākumā bija lietuvā iespiestais kitchens of distinction "love is hell" vinils
kādreiz es domāju, ka ficdžeralds šādu plates vāku ir izvēlējies orientācijas dēļ, nu, ja cilvēkam sagādā prieku, ko gan ne



nu bet tur Beware my wings she'd say / My hundred eyes and changing skin / You cannot know me anymore ("he holds her he needs her"); Slowly come the gong of her voice / Flopping belly seallike onto my aching back / She'll make you shiver make my fleshiver.("shiver", ahujenna dziesma, ja kas - vienmēr esmu domājis, ka radiohead ir centušies sasniegt to, kas ir šajā dziesmā, and they never could)

bet visa šī kariatīdu tēma ir laba, jā