fudbols, derbijs, iespaidi, sms
87-jā minūtē no laukuma mainīja Frančesko Toti
- Francesko!, skanēja vietējais mikrofona baritons
- TOOTTTTTTTIIII!, auroja stadions
- Francesko!, otro piegājienu veica skaļruņi
- TTTOOOOOOOOOOOOOTTTTTTTTTTIIIIIIIIIII!, tribīnes bija ekstāzē
- Marco!, ar vēl lielāku entuziasmu turpināja fabrikas balstiņa
- Bļ#$%^^&, noņurdēja 30 tūkstoši cilvēku

Lūk, šādi Marko Boriello sagaidīja valsts olimpiskais stadions. Roma tā arī nav spējusi izfurņīt no savām rindām cilvēku, kas visu karjeru ir ticis kaut kam izīrēts, lai tikai acis neredzētu viņa anekdotisko 4 miljonu sezonas kontraktu, pagājšgad tupa beidzās komandas, kas tic ziemassvētku brīnumiem. Pēdējā cerība bija uz žurnālu " Cosmopolitain" , kurā Marko pastāvīgi tiek atzīts par galaktikas seksuālāko vīrieti, taču kaut kā nesalikās. Tikmēr tribīņu centrā sēdēja jaunais komandas īpašnieks Džeks Paleta - kopš "Romu" ir nopirkusi kaut kāda amerikas itāļu mafija (pie komentatora vārdiem "un viens no investoriem" visu laiku gribas pievienot "kļuva par vienīgo investoru"), jautājumi tiek risināti asi un efektīvi kā 60-o gadu Čikāgā. Lūk, kā izrādās, Ēriku Lamelu uz Totenhemu esot furņījuši apmēram tāpat kā Endiju Kerolu no mums uz Liverpūli - bezmaz ar pistoli pie galvas. Jo Lamela negribēja spēlēt nekādā Anglijā un nekādā Totenhemā. Jautājums par to, vai Džeks redz Marko Boriello kaut ko līdzvērtīgu Frenkam Sinatram paliek atklāts.

Daži vārdi par Ademu Ļajiču. Pastāv uzskats, ka ar jugiem var Eiropas futbolā spēlēt blekdžeku ar šļuhām, viņu ir pilns un neviens nesaprot, kurš uz ko ir spējīgs. Ja tev ir 700k naudas - nopērc piecus jugus, divi spēlēs stabili bez kritumiem un opiātiem, viens derēs tavai komandai. Ar progresīvu indiešu kinoaktieri atgādinošo Ļajiču situācija ir nedaudz savādāka. Kad viņš gāja projām no "Fiorentinas", faktiski visi klubi no Itālijas līdz Anglijai, nu, izņemot reālus-braselonas, kuriem makā bija 11M eiro (tā, protams, visticamāk ir presei pazemināta summa), bija gatavi. taču cilvēks izvēlējās "Romu". Domāju, daļēji dēl trenera Rūdija Garsijas, kas "Lillē" izaudzināja beļģi Edenu Azāru par vienu labākajiem pasaules uzbrūkošajiem pussargiem (manuprāt, labāko, bet tas tā),daļēji no tā, ka tā ir iespēja spēlēt blakus Frančesko Toti, kas ir ļoti svarīgi (es pēdējās 30 minūtes to vien darīju, kā skatījos, kā Toti ar Ļajiču viens otram māj ar galvām un miedz ar acīm heteroseksuāla "Lacio" destroja ietvaros). Ilgi nevarējām noformulēt, kā pret to visu attiekties, taču tīri pēc futbola - gados ļoti jaunais serbs ir potenciāls līderis bezmaz jebkurai topkomandai for years.  



Daudzi domā, ka futbolu bez uzbrucējiem ir izdomājusi "Barselona". Tā nav taisnība, pirmā no lielajām komandām 4-6-0 sāka spēlēt tieši "Roma" vēl Spaleti laikos, un tas notika pateicoties tādam fenomenālam čuvakam, kā brazīlietim Rodrigo Tadei. Ja es kādreiz rakstīšu grāmatu par futbolu, es rakstīšu to par Tadei. Parasti viņš laukumā gāja uz 15 minūtēm centrforvarda Mirko Vučiniča vietā, taču ar ko viņš laukumā nodarbojas un kādā pozīcijā spēlē, pateikt nebija iespējams pat pēc litra spirta, nomināli laikam kaut kāds insaids, bet tas vairāk izklausās pēc joka. Tadei arī derbijā izgāja uz 10 minūtēm - sākumā viņš nostājās blakus saviem centra aizsargiem, pēc tam presingoja Ibrahimu Konko metra attālumā no "Lacio" vārtiem, pēc tam runāja kaut ko ar līnijtiesnesi centrā pie apmales. Un tā, bļ, jau desmit gadus! Kad Roma grib pacelt gerādu mačam, viņi laiž laukumā fantomu.
4-6-0 bez Boriello viņi spēlē arī tagad - uzbrukumā neviens nav piesaistīts pozīcijai, Žerviņjo (tikpat ātrs un bezjēdzīgs, toties validolisks pretuzbrukumos, kā "Arsenālā") ar Flokari mainās flangiem, Toti spēlē kur grib, Ļajičs spēlē, kur grib, Miro Pjaničs pārsvarā kaut kur guļ siestu, visiem pa vidu maisās Maikons. Peredaizs.