bert macklin, you son of a bitch
lūk, par man_woman aspirācijām

doma radās, kad vakardien iegāju pāris apģērbu veikalos, skatos, mēteļi pārdodas
man nekad nav bijis mēteļa, bet tikai jakas, nu, es zinu cilvēkus, kam ir Rudens Jaka, Ziemas Jaka, Pavasara Jaka, bet man ir vienkārši Kurtka, zem kuras atšķirībā no laika apstākļiem var uzvilkt detaļu reģionā no t-krekla līdz vilnas džemperim
a tāds mētelis bija pīteram bišopam no fringe, un pīters bišops ir fib aģents
un es arī labprāt gribētu izskatītos pēc fib aģenta

bezmaz katrā džekā taču snauž tāds mazs sapnītis, kad pie viņa no katafalka ar tonētiem logiem izkāps vecs sirms vīrs raga acenēs ar spieķi, kas teiks "negribi pastrādāt uz valdību, dēls?". un tu uzreiz saproti, ka uz valdību - tas ir ne gluži tā, kā frīdvalds.
un tu saki "es pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, es negribu atgriezties šajā ellē" (vienmēr jāsaka "atgriezties", pat ja nekad neesi tur strādājis)
a vīrs saka, "tu padomā. mēs esam neliela specifiska grupa, kas pakļaujas tikai prezidentam". viņš nekonkretizē par kādu prezidentu tieši ir runa, bet iedod savu vizītkarti. "ja pārdomā - pazvani"
un pēc pāris dienām tu pazvani

a pēc tam tu pamosties trijos naktī blakus blondīnei, zvana satelīttelefons, man ir jāiet, nakts iela laistās policijas bākuguņu diskotēkā, novilkta sarkanbaltsvītrota lenta, pie tās policists ar uzmanīgu sejas izteiksmi, tu aizpīpē cigareti un neko nesakot izvelc bedžu, ej visiem garām, tur, lūk, viņš arī guļ - pidžamā ar rubīniem acu vietā un uzrakstu uz pieres gruzīnu valodā
tu pacel no zemes aizlauztu nagu un saki "atdodiet to stīvensonam" (ļoti gribas, lai latvijas valsts policijas departementā strādātu tikai cilvēki ar angļu, itāļu un ebreju uzvārdiem), pārsteigtais parastā operatīvā darbinieka skatiens
un eksperte, caur laternu gaismā krītošajām sniegpārslām nervozi sakārtojot sev brilles un tava mēteļa apkakli, "esi uzmanīgs". "es būšu" (reiz es redzēju īstu policijas eksperti, kad huligāni izhujārīja logus antonijas ielas namā, ļoti spēcīgs iespaids palika)

citā pasaules malā telefona zvans starp diviem nezināmiem cilvēkiem "šķiet, mums ir problēmas"

un tu sēdi bārā pie letes, malkojot jau ceturto dubultviskiju, un skaidri zini, ka vienīgais cilvēks, kas spēj tev šobrīd palīdzēt, atrodas goa
un tu lido lidmašīnā, jūtot, ka divas rindas aiz muguras tevi šobrīd kāds vēro. tu ieej lidmašīnas tualetē un paņem izvelc no miniatūra metāla čemodāniņa - klik-klik - karaokes mikrofonu...

UN TO VISU APMAINĪT PRET FOTOGRĀFĒŠANOS KAUT KĀDĀ MODERNĀ DVIELĪ, MAMM, ES ESMU PRINCESE???!!!