Pēdējos gados esmu pilnīgs piekašu stoiķis, proti, tad, ja kādam nelasās svītru kods, kasē beidzas lente, sākas diskusijas par cenām un izrādās, ka naudas pietiek tikai pusei no "Talsu rituļa" un manī sāk briest nemiers, nu jau tīri refleksīvi galvā uzpeld doma "interesanti gan, un ko tad es darītu ar tām sasodīti vērtīgajām ietaupītajām savas dzīves minūtēm, ja viss šis nebūtu noticis?"