īsumā par kino

čīliešu režisora sebastjana silvas pagājšgada sandānsas festivāla, kurā, kā zināms, labas ir tikai doķenes, luteklī "magic magic" galvenā vērtība ir nofraktētais daudzzvaigžņotais operators kristofers doils. viņs realizējas vismaz 5 labos platformāta čīles dabasskatos (jūra saulrietā - 1gab.) un motivē juvenīlo aktrisi džūno templu atkailināt ķermeņa augšdaļu. tā, ka viss tas notiek kino pirmajās demit minūtēs, pārējo pusotru stundu var droši neskatīties. vēl tur ir maikls sera jebanāta lomā, bet tas jau pavisam kino gardēžiem.

tāpat aplūkoju gasa van santa netipisko filmu "promised land" par gāzes iegūšanas problēmām. mets deimons ar frensisu makdormandu atveido gāzes kompānijas aģentus, kuru uzdevums ir pierunāt vietējo mazpisānu rednekus izīrēt savu zemi gāzes ieguvei. tā arī viņi dara - atbrauc uz kārtējo pasaules pakaļu, nopērk veikalā flaneļa kreklus, iesēžas trīcošā pikapā un izstrādātā sev trulu teļu skatienus, lai integrētos vietējā vidē gan uz lauka, gan mājās. viņiem pretojas šajā pašā vietā sazin kā iekļuvušais vides aizstāvis. kopējā filmas morāle ir ļoti neskaidra, karot par naftu irākā - slikti, urbt pašu zemē - vēl sliktāk, labāk aiziet savā star-spangled bārnā un ar lepnumu tur nosprāgt.

ar jums kopā bija kinoanalītiķis miroslavs kolbasovs