astoņos pamodies ar badly drawn boy dziesmu fall in the river paskatījos pa logu un secināju, ka ir pienācis pēdējais laiks izraut no virtuves fundamenta izlietni, atrast kaķim irmai labu kompāniju, iesēdināt tur abus un palaist pa straumei pasaules glābšanas nolūkos
jā, lietussarga man nav
esmu profesionāls lietussarglauzis

pāris reizes gadā zem īpašu ārkārtas apstākļu spiediena man nākas pievērst uzmanību lietām, kas atrodas manā mājā
un sev par lielu pārsteigumu es atradu patiešām reālu, neticamu širmi, kuru kaut kad te bija atstājis inesčiks, tas kad bija vispār, pirms gadiem diviem? trijiem?
bet tas točna bija vēl laikos, kad mēs izklaidējāmies spēlējot ļeņinu un inesi armāndu, neticami jautra nodarbe, es pat par godu šim pasākumam no viena fraijera biju nāģeni aizņēmies
kad pēc vasaras kafē intelektuālās pavadītas nakts pilnīgās drebezgās mēs skatījāmies, kā vecāki ved bērnus un bērnudārzu un skolu, es uzliku galvā nāģeni un sacīju viņiem, ka šobrīd no visām mākslām vissvarīgākā ir kinematogrāfs, bet inese armānda atvēra lietussargu, un tad mēs gājām kaķim irmai iedot paēst brokastis
vārdsakot, vēl nesenais zīmējums samērā labi raksturo situāciju

tāpēc atverot no rīta inesčika lietussargu virs galvas, es biju pacilātā garastāvoklī, kaut arī citos apstākļos noteikti gribētu pamesties kādai automašīnai zem riteņiem
jā, to lillā lietussargu ar gaišzilajām margrietiņām un tikpat gaišzilo zilonīti, kuram ir rozā snuķis