tikmēr vietējais heroizētais, glorificētais un vāji elektrificētais veikals izskatās, ka beidz pastāvēt, jau otro nedēļu iekšpusē nav manāmas dzīvības pazīmes
visdrīzāk jaunais pārdevēju iesaukums ir advancējies tik tālu, ka pamanās aiziet astrālā jau periodā starp darba līguma noslēgšanu un inventarizāciju
vietējā humoristiskā jaunatne tikmēr nepieskatītā un ignorētā veikala skatlogā ir pielīmējusi milzīgu preiskurantu
"CENAS

0,2g - 3Ls
0,5g - 5Ls
1g - 8Ls"
utt

jau trešo dienu eju garām un smejos, pareizi, ko tur tirgot zardeli un apelsīnus, ja kokss ir daudz pieprasītāks

šajā sakarā iekšējās gastronomijas vārdā nācās pirmoreiz dzīvē apmeklēt āra restorānu kurzemes prospektā
beidzot redakcija var pievērsties žanram "sab ēdināšanas vietu recenzēšana", pat nezinu, ar ko sākt, diemžēl nav neviena žanra korifeja parauga pie rokas

laikam visi sāk ar tualetes aprakstu, bet es pačurāju jau mājās (ar to var sākt restorānu recenzijas?), tāpēc nerubīju, kas tur notiek
publika toļi lower middle class, toļi proletarian aristocracy - apmeklētāji dreskodējas nevis kaut kādās sūda firmas parpalās, bet kārtīgā abibasā, var just dzīves līmeņa atšķirību starp piebērnudārza hardcore-cafe, attiecības pieklājīgas un no alkohola ja nu nedaudz alus, nevis man lūdzu litru aperitīvā, sarunas par hjundai un russian pop on the radio
apkalpo smaidīga desmitgadīga oficiante, kas, acīmredzot, sastāda precīzi pusi no visa uzņēmuma personāla
tāpat restorānā atrodas šūpoles un liriski kaķi
jāgaida uz visu samērā padaudz (it sevišķi uz rēķinu), jo pats restorators laikam netiek galā ar daudzajiem pienākumiem

cenas? ja neieslēdzas krupskis un kompleksās p, tad 1ais 2ais 3ais padzerties ielien čirikā
gatavo garšīgi, lai arī sēņu fašisms ir atnācis arī te, un mūsu suzuki nepietiek vasabi
apsveru domu nākamreiz nākt t-kreklā ar uzrakstu "nerīvējiet man burkānus"

paldies