pc gaming: surreal madrid
visiem laikam patika papo & yo, izņemot mani
es saprotu, ka elektrisko spēļu žanrā cilvēks var rakstīt autobiogrāfiju, sekot giljermo del toro staburaga bērnu pēdās, narkotiska arhitektūra, utt
taču beigu beigās tas ir pastulbs platformeris uz unreal engines, kur, tā vietā, lai glušītu tautu ar automātiem, nākas spiest pie krūts, atvainojos, vardi
kaut kur es to jau esmu redzējis, vo, pc spēles par hariju poteru, pirmās divas, točna
tikai tur bija jautrāk