rakstīšu vēstuli domei, ka ja reiz rīgā ir velociņi, tad jābūt arī martceliņam, precīzāk, intersteita trasei, pa kuru martcore atgriežas mājā no sabiedriskās dzirdināšanas iestādēm
celiņam būtu jābūt aprīkotam arī ar nakts navigāciju, tipa, kā aerodroma skrejceļam tumsā ar mirgojošām lampiņu ķēdēm gar malām
es saprotu, ka tas nav viegli! it sevišķi ņemot vērā kustības algoritma ievērojamo asimetriju, salīdzinot ar pārējo pilsētas infrastruktūru
posms apkārt garāžām jau vien varētu būt īsts izaicinājums urbānajam dizainerim un rīgas galvenajam arhitektam

taču vai tad mēs nespējam pieņemt izaicinājumus? vai tad cilvēks nesapņo par lidojumiem kosmosā, trolejbusu vadītājiem-robotiem, nanobioģenētiku? a te kaut kāds martceliņš
es taču neprasu daudz, piemēram, lai kad es dziedu mežā auksto dziesmu, putni un vāveres man dziedātu līdzi
par to es rakstīšu tikai nākamajam rīgas mēram