es aizvien vairāk sāku sliekties uz atgriešanos politeismā, man liekas, jo vairāk dievu, jo viņiem pašiem interesantāk, un tev arī
nu vot lai ir zevs, aīds, marss, dievietes viņiem afigennās visādas
kristietiskajā pasaulē cilvēki jau noteikti globāli ir piegriezušies savam dievam; no rīta "kāpēc meitenes mani nemīl", vakarā "kāpēc kartupeļi man neuzauga", un tā ar jebkuru savu problēmu, kuru kristietīgajā pasaulē cilvēks pat nepacenšas kaut kā formulēt. un dievam viss šis sviests ir jāklausās

mums politeismā būtu normāla pašdisciplīna, pirmkārt, tieši ar problēmu formulēšanu
pie tam, runāt ar atēnu vai artemīdu tas taču būtu reāli seksī, nekā ar celibātisko kristu