lūk, jūs nesaprotat roberta gobziņa attieksmi pret zivīm, bet es saprotu
zivis ir mūsu priekšteči, pie tam tik seni, ka bail - cilvēks ar rungu vēl zem galda staigāja, kad zivis jau rubīja fišku lietās
zivīm ģenētiskā atmiņa ir nesalīdzināmi ilgāka par cilvēku ģenētisko atmiņu
zivis ir redzējušas tādas planētas okeānu dzīles, kur cilvēks nav spējīgs aizpiļīt
tupais cilvēks pat nespēj nespēj saprast, ko gudrais delfīns viņam cenšas pateikt, "banku krīze pēc pusgada", "liec pusfinālā uz itāliju", tfu

cilvēks ēd savu seno priekšteci stavridu tomātu mērcē un skatās uz brētliņas izvalbīto aci
lūk, man ieāca prātā grandioza ideja, kā būtu, ja mēs visu savus esošos dievus palaistu konservos, ok