Ja no malas tā arī varbūt neliekas, kā jebkurā citā profesionālā vidē, arī kino profesionāļu vidē tomēr ir diezgan laba izpratne un vienprātība par to, kurš festivāls ir prestižs, kurš ne. Ir arī kritēriji, kas to nosaka - piemēram, festivāla pastāvēšanas ilgums, programu ģeogrāfiskais un žanriskais aptvērums, žūriju skaits un sastāvs, filmu atlases principi un tradīcijas u.tml. Kannas, Venēcija un Berlīne arī ir trīs lielākiem senākie un ievērojamākie festivāli pasaulē spēlfilmām. Animācijā tāds ir Anesī. Isfilmām - Klermontferāna, Oberhauzena. Dokumentālajām - IDFA. Un principā šāds saraksts ar ievērojamākajiem festivāliem jau ir un filmas autoru iepriekšējie panākumi tiek ņemti vērā, vērtējot Kinocentra konkursiem iesniegtos projektus, tā ka šāds panākums jau ir priekšrocība. Un tomēr, lai gan man arī nešķiet, ka mākslas salīdzināšana ar sportu ir laba ideja, tas varēja būt skaists žests no KM puses.