Es šogad Gdiņā Openerā vienu vakaru dzēru un gandžojos vairākas stundas ar baltkrievu jauniešu kompāniju, kura (ja vien sapratu, ko īsti Tu gribi pateikt) bija ar pilnīgi pretēju uztveri. Visu laiku tika uzmācīgi stāstīts, kāds šausmīgs cilvēks ir Lukašenko, cik ļoti pietrūkst elementāra brīvības gaisa, cik ļoti Eiropa nesaprot, kādās šausmās ir BY, un visa tā noskaņa bija tāda exactly LV-1989-1992 "kaut pastalās, bet bez Batjkas", un man pat sametās šaušalīgs kauns, ka esmu tāds paēdis rietumeiropietis un nevaru iejusties šo bērneļu kaislajā sāpē.