mēs, protams, šodien turpinājām ekskursijas pa kafē
veikalā pie autostāvvietas abas pārdevējas ir ar sarkanām saraudātām baltā truša acīm, nosperts ir noutbuks, kas viņām tur stāv pie kases, abas ir pilnīgi sagrautas
noutbuku pārdevējām ir iedevis Nezināms Labvēlis, lai viņas sev kaut kā kavētu laiku tumšajos ziemas vakaros apskatot serjālu menti-47 vai brigāde-53
atvainojos par ironiju

jāsaka kaut kādi mierinoši vārdi
nu, teiksim, ka noutbuku, ko viņas uzskata laikam par pasaules tehnoloģiju everestu, var nopirkt ss.lv par 40 latiem, viņš rādīs filmas, un soliteiru var mierīgi spēlēt
es savulaik tā ari izdarīju - nopirku nextgen pc, uz kura lielbudžeta spēles varēs goņāt vēl kādus pāris gadus un sūda noutbuku, ko var sev uzkraut uz vēdera pirms gulētiešanas, lai izlasītu desmit grāmatas lappuses, un neuztraukties, ka viņš var nosvilt ar zilām liesmām no pārlieku lielās gultas, vēdera un grīdas svelmes

parasti šādi jautājumi rajōnā atrisinās stundas laikā, bet naktī no sestdienas uz svētdienu visi kreatīvie spēki bija autā jau pirms astoņiem, es tā nopratu, pametot aci uz centrālo rajōna kafē
tā, ka tiešām ne pārāk
lokālā pārdevēja kreatīvos klientus iepriekš nebija redzējusi, tas nozīmē, ka viņi ir visdrīzāk no ceturtās ыmantas, otrā ir pasīva, a ceturtajā ir dahuja narkomānu

jautāju, tur nastjai vismaz kursadarbs atradās? jo to, kādā viņas abas bija šokā, ir grūti aprakstīt.
"nea, rakstīja mājās"
gribēju uzteikt par saprātu un atjautību, bet

sievietes, nu kas tas ir, ejot pa veikalu vienmēr skaties, ko dara trešās partijas, tad atcerējos, kā man agrā jaunībā čigānietes no kases nopizģija 50 latus, un nepateicu

ieteicu aiziet apskatīties uz āgenskalna lombardiem, bet sodomīti, domāju, ir spējīgi aizvilkties arī uz purčiku, ja vien tas nebija mirkļa iegribas domas lidojums