nu un kulturoloģisks teksts par elektrisko spēli "overclocked", 2007.g., adventure, specifiski mediji iesaka

sāksim ar to, ka "overclocked" ir vācu spēle, tādēļ, kā jau ikvienā pretenciozi nopietnā sacerējumā, veltīsim dažus vārdus tam aspektam, ka man vēl nav gadījies neviens vācu geims, kurā kāds no varoņiem liktos kaut cik simpātisks. tur pat ir nevis negatīvi tēli, bet kaut kādi vienkārši atbaidoši, truli, vīri neiecietīgi un nolējušies ar oktoberfesta alu, sievietes vai nu ar lētas kosmētikas kilogramu vai nu pārliecinošā ceļā uz to. sižetu hipopotamiskais tiešums ar ordnungu un disciplainu nepieļauj nekādas vaļīgas interpretācijas vai arī, dies pasarg, intrigas. pat galvenajā doičgeiminga flagmanī - far cry (vispār jau turki, es zinu) - galvenais varonis varonis staigā pa tropisku salu un slaktē cilvēkus, jo to viņam liek darīt pilnīgi nepazīstama balss mobiļņikā. nē, mēs saprotam, ka kaut ko citu uz šīs salas pasākt nav iespējams principā, taču pats uzstādījums tomēr jau tad izraisīja varenus lūlzus.

pagājušās dekādes beigās vērmahta entertaining igrostrojs uzņēma jaunu kapitālu virzienu uz urbāno servisu simulāciju, no kuriem kā etalons noteikti jāpiemin jūtubes zvaigzne, Visas Berlīnes Sabiedrisko Autobusu Šofera Simulators. diemžēl, pagaidām vēl nevienam no topošajiem ikarusu džedajiem nav izdevies sasniegt kāroto maršrutu zoodārzs - telštrase, jo lietotājus parasti nelaiž tālāk par pieticīgo starta circuitu pasts - artēziskais pumpis. iemesli parastie: autobuss pieturās kavē grafiku par trīsarpus stundām, vadītājs pasažierus lamā blagim matom, bet skarbās ziemas naktīs mēdz nolaist stikla tīrītājus, izslēgt fāras un ierubīt uz pilnu jaudu kondicionieri. žanra invāzijai pievienojās arī polizei wagen simulators, kurā kārtības sargi cauru dienu braukāja pa kvartālu tīrot no sienām hūdijos tērpto huļigānu sarakstītos grafiti, lai nedēļas beigās beidzot saņemtu satraucošāko piedzīvojumu savā karjerā - traukties cauri puspilsētai, graujot savā ceļā luksoforus, preses kioskus un ceļazīmes, lai izrakstītu kvīti tantiņai, kas pārgāja ceļu pie dzeltenās gaismas. kārdinājumam uzlikt rokudzelžus un ar celi mugurā piespiest noziedznieku pie asfalta pretoties nespēja neviens. kā polārzvaigzne vācu simulatoru debesīs atmirdzēja Atkritumu Savākšanas Mašīnas Simulators, kurš, kā visā nopietnībā vēstīja teglains, ir labākais atkritumu savākšanas mašīnas simulators pasaulē. grūti neticēt.

tādēļ sešarpus gigabaitus smagais, acīmredzot, solīdbudžeta psihiatriskais kvests "overclocked" (pieci gigi ar video, aha) atstāja tik spēcīgu iespaidu uz angloamerikāņu lokalizatoriem, ka viņi to pat mēģināja pārtulkot; tiesa, pagaidām viņi ir pieticīgi aprobežojušies tikai ar nosaukumu.vācu valodu es faktiski neprotu, nācās ņemties ar krievu lokalizāciju - pēdējoreiz šādu dzenbudisma caurstrāvotu aktu es veicu, šķiet, tikai 90-jos, kad "300 labākās stratēģijas vienā diskā", etc. sižets tāds: speciālais psihiatrs no vašingtonas ierodas ņujorkā, lai palīdzētu pieciem klīnikas pacientiem, viens no kuriem ir atradies klaiņojot pa ielām kailā paskatā un ar pistoli rokās, restaurēt atmiņu. mums "palīdz" vietējais detektīvs morati un vietējās psihiatriskās klīnikas (kas nezkāpēc atgādina siltummezglu) direktors (sic!) jungs. šeit pasākums mums tomēr mēģina tīri bavāriskā garā ieviest nelielu intrigu, lai mēs mēģinātu nojaust, kurš no viņiem ir draugs un kurš ir ienaidnieks un veic pat nelielas delikātes norādes - un ja pēc uzrakstītā teksta pirmajām trīs rindiņām ir skaidrs, ka doktors jungs savā katlumājā veic Neētiskus Sātaniskus Eksperimentus, tad pēc krievu dramatiskā teātra aktiera dublētā vokāla, kas ir visu pasaules ļaundaru vokālu superhipertrofēta kvintesence...ziniet,būtu drusku mīklaināk, ja cienījamais dvēseļu ārsts staigātu apkārt t-kreklā "i'm frankenstein", dvestu sēru un ik pa laikam noslaucītu asiņainās rokas miesnieka ķitelī. "doktors jungs ir labs speciālists", mūsu nīkulīgos novērojamos apgāž galvenais varonis, doktors maknamara.

doktora maknamaras laifstailu ievērojami ietekmē pastiprinātās uzraudzības dienas režīms, kurā darbības ir jāizpilda stingrā secībā, savādāk protagonists sāk skaudri tupīt uz ņujorkas skailainu. pēc klīnikas viņš momentā dodas uz bāru, kur dzer nefiltrētu viskiju ar ātrumu 0,5l / min, veic asi aizskarošas sarunas ar vietējo apmeklētāju, vjetnamas kara veterānu, kas izskatās pēc rakstniek apeļevina; pēc tam streipuļo uz hoteli, no kura umatā zvana sievai, kas no viņa šķiras, lai pateiktu "bļaģ" trīs sekundes pēc tam, kad viņa ir nolikusi trubiņu, bet viņš ar automātisko atbildētāju salauzis skapi un iegāzies ar visām drēbēm gultā. gulēt bez kurpēm un kaklasaites vašingtonas speciālists atsakās vienkārši kategoriski. protams, šādā ciklā dzīvot un strādāt ir nedaudz sarežģīti - pie spēles beigām viņu vairs lāgā negrib laist ne hotelī, ne klīnikā un pat ne bārā. līdz traģikomiskajam finālam vairs jau nav gandrīz neviena personāža, kas nebūtu nosaucis mūsu varoni par mudaku.

neskatoties uz pieciem gigabaitiem ar video, tas, kas ir dzīvajā, ļoti atgādina žanra spazmas circa 2000, pat gļuki izceļas ar ekskluzīvu halucinogēnumu.



kopsummā: iespējams, interesanta pamatideja konstruēt notikumus atpakaļgaitā un laikam jau labāk par urbānajiem simulatoriem.viss pārējais, tiesa, pizģec.