litdibr
valsts iestādēs, izņemot, protams, vidu, mani ļoti mīl, jo es nesaprotamā kārtā spēju apburt atbildīgos amatos esošās sievietes no 30 līdz 40 gadiem. mani tur pat vairākas reizes ir aicinājuši strādāt ar nenovēršamo piebildi, ka viņu nodaļā pietrūkstot vīriešu. kaut kādas šausmas. dod tikai viņām vaļu un viņas vienā setā pārvērtīs nodokļu sekciju par japāņu burning whorehouse kā minimums.

nu tad, lūk. skaidroju vienā tādā iestādē divām lēdijām ar valgām acīm zināmu problēmu, noslēdzot tirādi ar frāzi "kas jūs esat par birokrātēm, ja nezinat tādas lietas?!". "mēs?! BIROKRĀTES?!". tas bija svēts sašutums. nācās taisnoties, ka manā uztverē vārds "ierēdnis" apzīmē haļavščiku ar samērā netīru sirdsapziņu, kamēr vārds "birokrāts" nozīmē kompetenci un atbildību. "nu tad kas jūs gribat būt - ierēdnes vai birokrātes?". dāmas iegāja astrālajā kolapsā. viņas lidz šīm nebija saskārušās ar šādu dilemmu. tikmēr es paziņoju, ka strādāt es šeit nestrādāšu, jo preferēju amatus, kuros no deviņiem līdz pieciem var vai nu dzert vai gulēt, kamēr procesi pašpietiekami realizējas savā nodabā, un atvadījos. man šķiet, ka es viņas apbūru vēl vairāk. kultūras cilvēks, ko lai saka.

jā, mēs visi esam kultūras cilvēki, tikai pārstāvam dažādas kultūras - es lubkultūru, krūms dubkultūru, beļavs pubkultūru, alksnis agrokultūru un zars droši vien drīzumā pārstāvēs nomenklakultūru.